piektdiena, 2012. gada 16. marts

Pamodos 16.03.2012.

Pirmais fragments norisinājās visnotaļ savādā vietā - vismaz priekš tur notiekošā tas tiešām bija savādi. Atrados labierīcībās, un tajās pēkšņi ienāca E-1. Pamanīju viņu, kā arī ieraudzīju viņam pirkstā gredzenu. Sāku sarunāties un prašņāt, vai šis grasās precēties, bet viņš visu laiku izturējās ļoti izvairīgi un vienaldzīgi.
Viss pārējais sapņa fragments sastāvēja no ļoti jocīgiem, bet vienotiem notikumiem - es ar vēl ļoti daudziem cilvēkiem atrados tādā kā gūstā vai piespiedu kārtas pilnveidošanās programmā. Kādi citi ļaudis mūs bija savākuši un lika darīt visādas dīvainas lietas, kas pēcāk izrādījās it kā svarīgas, lai mēs izietu dažādus līmeņus un attīstītos. Visi pildāmie uzdevumi bija nogurdinoši, nekādas patīkamās emocijas tas viss neizraisīja, visi vēlējās aizbēgt, lai gan vardarbīgi neviens pret mums neizturējās. Bija jāveic arī dažādi nepiedienīgi un cieņu aizskaroši uzdevumi, piemēram, mierīgi varēja likt vienai meitenei apčamdīt citas meitenes krūtis, pie tam ņemot vērā to, ka abas meitenes viena otru ne īpaši piecieš. Taču tad mums izdevās izbēgt. Atceros, ka mūsu sagūstītāji bija melnos apmetņos tērpti. Kad izgājām ārā no mūsu telpas, pamanījām to, ka visa pilsēta ir pilna ar dažādu krāsu apmetņu grupējumiem, piemēram, pie kādas baznīcas rindā stāvēja zilos apmetņos tērpti ļaudis, visi bija kaut kādi galvenie vadītāji, tiem bija tumši zili apmetņi. Izcēlās vien pats pēdējais cilvēks rindā - jauna meitene gaiši zilā apmetnī - viņa gan nebija no vadītājiem, taču it kā tur ļoti iederējās.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru