pirmdiena, 2012. gada 12. marts

Pamodos 12.03.2012.

No šīsnakts piedzīvojumiem, protams, atkal lielākā daļa saucama par murgiem. Pirmais fragments bija visnotaļ agresīvs, taču nebūt ne īpašs, jo atspoguļo vien manas patiesās emocijas un tieksmes. Biju mājās, ienācu virtuvē, tur atradās mana ārzemju radiniece. Viņa, tāpat kā to mēdz darīt dzīvē, sāka arī sapnī mani pa jokam bakstīt. Tā kā mani tas nenormāli kaitina, es sapnī neizturēju un paķēru viņu aiz matiem, kārtīgi izlamāju un pateicu, ka, ja viņa vēlas ar mani normāli kontaktēties, tad var ar mani sarunāties, nevis bakstīt un kaitināt. Izjutu ļoti spēcīgu agresiju un dusmas.
Cits fragments bija vēl nepatīkamāks un, protams, atkal jau par skolu. Notika ģeogrāfijas stunda. Neatceros, kas to pasniedza, taču bija jāpilda kāds ļoti dīvains un man personīgi pilnīgi un galīgi nesaprotams uzdevums. Un, saprotams, tiku izsaukta pie tāfeles to izpildīt vairāku cilvēku priekšā. Mēģināju taisnoties, ka neiešu, jo nesaprotu, bet tas nelīdzēja. Skolotāja uz tāfeles uzzīmēja 4 punktus un teica, ka tas esot uzdevums, kurš man jāpilda. Apstājos pie tāfeles un jutos neizmērojami nikni un vienlaikus nožēlojami, jo burtiski neko nesapratu. Visu stundu nostāvēju pie tāfeles, tā arī neko neizdarot un esot uz robežas starp savaldīšanos un histēriju sajaukumā ar agresiju un naidu.
Kāds cits fragments sastāvēja no notikumiem bez manas piedalīšanās, es visu it kā vēroju no malas. Redzēju, ka kāds vīrietis sarunājas ar vienu cilvēku okeāna krastā. Tālumā okeānā bija redzama sieviete, kas peldējās. Vīrietis otram cilvēkam sacīja, ka tā esot viņa darba biedre, jo abi kopā veicot kādu pētījumu vai izmeklēšanu. Kad sieviete piepeldēja tuvāk krastam un beigu beigās arī izkāpa no ūdens, es nodomāju, ka ir ļoti līdzīga Pamelai Andersonei. :D Vēl atceros, ka sākumā viņai bija uzliktas saulesbrilles, ko, izejot no ūdens, noņēma. Kā arī uzģērbts bija melnbalts peldkostīms, kas atgādināja kaut kādu leopardveidīgu rakstu. Tad es paskatījos uz okeānu un nodomāju, ka, tā kā nemāku peldēt, tad, jau iekāpjot krasta ūdenī vien, noteikti noslīktu. No izbailēm uzreiz arī pamodos. :D
Pēdējais fragments, ko atceros, bija jau nākamajā iemigšanas epizodē. Sapnī iegāju draugiem.lv un pamanīju, ka Eva ieteikusi kādu rakstu, kurā bija detalizēti aprakstīts, ka Rēzeknē esot bīstami un kaitīgi dzīvot, jo ūdeņi esot piesārņoti, daudz dažādu kaitīgu vielu. Bija pievienotas arī fotogrāfijas, no kurām vienu atceros - sieviete nobildēta no aizmugures, pie ūdens.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru