Pirmais sapņa fragments sastāvēja no ļoti savāda notikuma - es iekš facebook skatījos dažādu sev zināmu cilvēku profilus, bet lielai daļai no viņiem profila informācijā uzrādījās tas, ka viņi esot miruši. Kopā ar visiem pārējiem datiem un informāciju vienkārši bija uzrādīts arī datums, kurā attiecīgais cilvēks aizgājis no šīs pasaules.
Citā fragmentā es biju vienlaikus gan es, gan it kā tomēr ne es, bet kaut kāda cita meitene. Sapnī man bija cita ģimene, ar kuru es devos ceļojumā un apmetos viesnīcas numuriņā. Numuriņš bija ļoti plašs, dušas telpā vien bija izvietotas 4 izlietnes un vairākas dušas kabīnes. Dominēja tumši zilā krāsa. Pēkšņi sapņa ideja mainījās, lai gan vide palika tā pati. Es vairs nebiju tās ģimenes locekle, bet gan tikai kaut kāds ciemiņš vai bērna auklīte [tur bija maza meitene, aptuveni 3-5 gadu vecumā]. Sāka notikt visnotaļ dīvainas lietas. Auklējot meiteni, pamanīju, ka viņai ir kaut kāda mīkstā rotaļlieta - bullis. Pēkšņi tas bullis atdzīvojās un mēģināja man mesties virsū, jo man bija uzģērbti sarkani svārki. Komiski bija tas, ka rotaļlieta bija diezgan maza, bet nobijos es ne pa jokam. Taču pēcāk sekoja vēl dīvaināks fragments - es mazo meiteni vienkārši izmetu ārā pa logu, un viņa nomira. Nez kādēļ par to vēl pat bija ļauns prieks, un es pat nesteidzos bēgt no vietas, kur to biju izdarījusi. Nebija baiļu no tā, ko nodarīju.
Citā fragmentā es biju vienlaikus gan es, gan it kā tomēr ne es, bet kaut kāda cita meitene. Sapnī man bija cita ģimene, ar kuru es devos ceļojumā un apmetos viesnīcas numuriņā. Numuriņš bija ļoti plašs, dušas telpā vien bija izvietotas 4 izlietnes un vairākas dušas kabīnes. Dominēja tumši zilā krāsa. Pēkšņi sapņa ideja mainījās, lai gan vide palika tā pati. Es vairs nebiju tās ģimenes locekle, bet gan tikai kaut kāds ciemiņš vai bērna auklīte [tur bija maza meitene, aptuveni 3-5 gadu vecumā]. Sāka notikt visnotaļ dīvainas lietas. Auklējot meiteni, pamanīju, ka viņai ir kaut kāda mīkstā rotaļlieta - bullis. Pēkšņi tas bullis atdzīvojās un mēģināja man mesties virsū, jo man bija uzģērbti sarkani svārki. Komiski bija tas, ka rotaļlieta bija diezgan maza, bet nobijos es ne pa jokam. Taču pēcāk sekoja vēl dīvaināks fragments - es mazo meiteni vienkārši izmetu ārā pa logu, un viņa nomira. Nez kādēļ par to vēl pat bija ļauns prieks, un es pat nesteidzos bēgt no vietas, kur to biju izdarījusi. Nebija baiļu no tā, ko nodarīju.
