Pamodos 25.04.2012.

Viens no sapņa fragmentiem sastāvēja no tā, ka es atrados klajā laukā kopā ar daudziem nepazīstamiem cilvēkiem. Iespaidīgākais tajā visā bija tas, ka tur bija daudz līķu [pārsvarā vīriešu līķi] - tie visi dīvainā veidā bija izmētāti pa lauku, katrs no tiem daļēji aprakts [bet ne tīšuprāt, drīzāk nejauši un nekārtīgi apmētāts ar zemi]. Staigājot visi pat kāpa viņiem virsū, bija grūti neuzkāpt, līķu bija pārāk daudz. Daudzi klātesošie izmisīgi raudāja, jo acīmredzot bija zaudējuši savus tuviniekus. Es nevienu nebiju zaudējusi.

Pamodos 21.04.2012.

Šīsnakts sapnis bija emocionāli diezgan smags - nez kādēļ ar vecākiem pārvācos dzīvot uz citu valsti. Nezinu, uz kuru tieši, taču tur bija daudzas manas draudzenes un paziņas. Regulāri tikos ar D. un Lin., taču visu laiku vajāja sajūta, ka nejūtos tai valstij piederīga. Un visa sapņa garumā ļoti bieži uznāca histērija.

Pamodos 03.04.2012.

Sapnī devos peldēties ar vairākiem cilvēkiem. Nez kādā veidā ūdenī iekrita mans krekliņš un samirka [pati biju peldkostīmā, tāpēc nav ne jausmas, kā krekls varēja tur tikt]. Centos to aizmest prom, kaut kur tuvāk krastam, bet uzmetu kādai meitenei uz sejas - dzīvē to meiteni zinu, bet baigi labi pazīstamas neesam. Viņa apvainojās, es sāku atvainoties, bet, lai viņa man piedotu, tika uzstādīts viņas noteikums - man bija jāaicina viņa ciemos pie sevis, tikai tad man tiktu piedots.

Pamodos 02.04.2012.

Iepriekšējās nakts sapni nolēmu nepierakstīt, bet lika aizdomāties tas, ka tajā atrados ārzemēs.
Šonakt spilgtākais fragments bija pats pirmais - atrados zem kādas nojumes kopā ar kādu draudzeni un E-1, jo ārā lija lietus. Ar E-1 biju mīļi apskāvusies, palika atmiņā arī tas, ka viņam nez kādēļ mugurā bija tumši violets krekls ar melnām svītrām. Pēcāk pēc manis un draudzenes atbrauca paziņas, un mēs devāmies prom, bet E-1 palika.