Viens no sapņa fragmentiem sastāvēja no tā, ka es atrados klajā laukā kopā ar daudziem nepazīstamiem cilvēkiem. Iespaidīgākais tajā visā bija tas, ka tur bija daudz līķu [pārsvarā vīriešu līķi] - tie visi dīvainā veidā bija izmētāti pa lauku, katrs no tiem daļēji aprakts [bet ne tīšuprāt, drīzāk nejauši un nekārtīgi apmētāts ar zemi]. Staigājot visi pat kāpa viņiem virsū, bija grūti neuzkāpt, līķu bija pārāk daudz. Daudzi klātesošie izmisīgi raudāja, jo acīmredzot bija zaudējuši savus tuviniekus. Es nevienu nebiju zaudējusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru