Kārtējo reizi no visas sapņu virknes atceros un spēju izcelt tikai dažus spilgtākos fragmentus. Miglaini atceros, ka atrados kādā telpā, kurā pēkšņi ciemos ieradās bars paziņu. Man ar tiem cilvēkiem būtu vajadzējis sasveicināties, bet ne es, ne viņi viens otru neievērojām īsti, vismaz izlikāmies, ka neredzam. Citā fragmentā es it kā dzīvoju kopmītnēs, bet tai pat laikā tās kopmītnes atradās mājā, kur es reālajā dzīvē mītu. Sapnī bija kāda brīvdiena, viena meitene pateica man, ka visi kopmītņu iemītnieki un skolasbiedri dodas lasīt ogas brīvdienā, tāpēc man arī vajadzētu doties līdzi, ogošana būšot laba atpūta. Es centos atteikties, visu laiku skaidroju, ka tajā dienā plānoju atpūsties vienatnē un ka ogot nav pārāk interesanti. Taču meitene bija ļoti nepiekāpīga, un man nācās mazliet notēlot, ka tomēr došos līdzi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru