Šonakt sapnis sastāvēja no vairāku atsevišķu notikumu virtenes, taču tie visi sekoja viens otram un bija saistīti savā starpā. Vienīgais nesaistītais fragments bija pats pirmais - tas, kurā es atrados mājās. Kāda sveša sieviete histēriski un satraukti paziņoja, ka kaut kas nelāgs notiek [kaut kāda slimība] ar manu ārzemju radinieci. Es nebiju īpaši satraukta, drīzāk pat sadusmojos un uzbļāvu par tādu murgainu stresu.
Tālāk sekoja savā starpā savienoti notikumi. Tie visi risinājās manā dzimtajā pilsētā, bet daudzas vietas, kurās atrados, šeit vai nu nepastāv, vai nu es tādas te neesmu manījusi, vai arī izskatās savādāk, atrodas citur realitātē. Viss sākās ar to, ka pilsētas centrā atradās upe, vien tā bija tā dīvaini ierobežota tieši ar kaut kādām apmalēm, pat savā ziņā atgādināja baseinu, taču tā tiešām bija upe. Apkārt staigāja ļaudis, atradās dažādas iestādes, braukāja automašīnas, bet es ar E-2 divatā peldējos [lai gan īsti peldēt nemāku...nu labi, tad saukšu to par plunčāšanos]. Vairāk gan mēs peldējāmies tuvu krastam, bet es bieži mudināju ielīst dziļāk ūdenī. Tad pamanīju, ka pa pilsētu pārvietojas D., un sapratu, ka viņam varētu nepatikt mana un E-2 laika pavadīšana kopā. Ar E-2 noslēpāmies, cenšoties pieplakt pie pašas apmales.
Pēc tam es ierosināju E-2, ka mēs varētu iet peldēties baseinā [reālajā dzīvē pat nekad tur neesmu bijusi], viņš piekrita. Taču, ienākot iestādē, kurā it kā bija jāatrodas baseinam, viņa vietā kaut kā automātiski atradās D., bet mēs vienalga taisījāmies iet uz baseinu. Tad es laikam viņam pastāstīju, ka peldējos ar E-2, kā rezultātā starp mani un D. izcēlās strīds. Es šausmīgi sadusmojos, apvainojos, sāku raudāt. Fonā tajā ēkā, kur atradāmies, norisinājās kaut kāds pasākums - ēkai bija ļoti daudz telpu, vairāki stāvi, daudz cilvēku, visādas izklaides iespējas. Daudzi cilvēki bija savādi nogrimēti, laikam bija kāds pasākums, kam bija saistība ar sava tēla mainīšanu uz vienu vakaru. Katrā ziņā norisinājās jautrība, bet es raudot sāku bēgt prom no D., pavisam nikni aizmuku, bet viņš attapās un sāka skriet pakaļ, mēģinot mani atrast starp vairākiem cilvēkiem. Tad es nez kādā veidā tajā iestādē aizmaldījos, bet maldoties turpināju izmisīgi raudāt. Apzinājos, ka acis izskatās noraudātas, bet izbojātais grims īpaši nemulsināja mani, jo apkārt, kā jau rakstīju, bija ļoti daudz savdabīgi nogrimētu cilvēku, tātad pasākumā iederējās jebkāds dīvains paskats. Pēcāk pati gribēju atrast D., bet vairs nesanāca, jo biju ļoti nomaldījusies. Kritu nelielā panikā.
Pēc tam pēkšņi notikumi risinājās kādā citā iestādē, kurai nezinu nosaukumu un kura laikam pat nav atrodama manā pilsētā. Arī tā bija liela ēka ar vairākiem stāviem, es maldījos pa to, sarunājos ar dažādiem cilvēkiem. Izrādījās, ka tai esot ļoti liela saistība ar dažāda veida mākslu, un sapnī man bija apziņa, ka es tur atradīšu darbu, vien atliek piedāvāt - un mani pieņems darbā [nezinu, kādā, bet vide bija ļoti patīkama, cilvēki draudzīgi, iespējamie darba piedāvājumi - ļoti daudzveidīgi].
Tad atkal notikumu norises vieta mainījās, es pēkšņi atrados naktsklubā. Dzīvē tādus neapmeklēju. Ienācu iekšā, cilvēku bija ļoti maz, bet mūzika skanēja. Pie kaut kāda galdiņa sēdēja sieviete, kas mani paaicināja ienākt un atpūsties. Es ieskatījos telefonā un pamanīju, ka laiks ir 14:50, līdz ar to sapratu, ka visu iepriekšējo dienu un nakti esmu pavadījusi, maldoties pa pilsētu un dažādām iestādēm. Pateicu sievietei, ka sen neesmu bijusi mājās un ka esmu nogurusi, tāpēc nepalikšu. Nedaudz dīvaini likās tas, ka runāt bija pagrūti, vārdi pār lūpām nāca nesakarīgi un dīvaini, bet beigu beigās savu sakāmo pateicu. Viss.
Tālāk sekoja savā starpā savienoti notikumi. Tie visi risinājās manā dzimtajā pilsētā, bet daudzas vietas, kurās atrados, šeit vai nu nepastāv, vai nu es tādas te neesmu manījusi, vai arī izskatās savādāk, atrodas citur realitātē. Viss sākās ar to, ka pilsētas centrā atradās upe, vien tā bija tā dīvaini ierobežota tieši ar kaut kādām apmalēm, pat savā ziņā atgādināja baseinu, taču tā tiešām bija upe. Apkārt staigāja ļaudis, atradās dažādas iestādes, braukāja automašīnas, bet es ar E-2 divatā peldējos [lai gan īsti peldēt nemāku...nu labi, tad saukšu to par plunčāšanos]. Vairāk gan mēs peldējāmies tuvu krastam, bet es bieži mudināju ielīst dziļāk ūdenī. Tad pamanīju, ka pa pilsētu pārvietojas D., un sapratu, ka viņam varētu nepatikt mana un E-2 laika pavadīšana kopā. Ar E-2 noslēpāmies, cenšoties pieplakt pie pašas apmales.
Pēc tam es ierosināju E-2, ka mēs varētu iet peldēties baseinā [reālajā dzīvē pat nekad tur neesmu bijusi], viņš piekrita. Taču, ienākot iestādē, kurā it kā bija jāatrodas baseinam, viņa vietā kaut kā automātiski atradās D., bet mēs vienalga taisījāmies iet uz baseinu. Tad es laikam viņam pastāstīju, ka peldējos ar E-2, kā rezultātā starp mani un D. izcēlās strīds. Es šausmīgi sadusmojos, apvainojos, sāku raudāt. Fonā tajā ēkā, kur atradāmies, norisinājās kaut kāds pasākums - ēkai bija ļoti daudz telpu, vairāki stāvi, daudz cilvēku, visādas izklaides iespējas. Daudzi cilvēki bija savādi nogrimēti, laikam bija kāds pasākums, kam bija saistība ar sava tēla mainīšanu uz vienu vakaru. Katrā ziņā norisinājās jautrība, bet es raudot sāku bēgt prom no D., pavisam nikni aizmuku, bet viņš attapās un sāka skriet pakaļ, mēģinot mani atrast starp vairākiem cilvēkiem. Tad es nez kādā veidā tajā iestādē aizmaldījos, bet maldoties turpināju izmisīgi raudāt. Apzinājos, ka acis izskatās noraudātas, bet izbojātais grims īpaši nemulsināja mani, jo apkārt, kā jau rakstīju, bija ļoti daudz savdabīgi nogrimētu cilvēku, tātad pasākumā iederējās jebkāds dīvains paskats. Pēcāk pati gribēju atrast D., bet vairs nesanāca, jo biju ļoti nomaldījusies. Kritu nelielā panikā.
Pēc tam pēkšņi notikumi risinājās kādā citā iestādē, kurai nezinu nosaukumu un kura laikam pat nav atrodama manā pilsētā. Arī tā bija liela ēka ar vairākiem stāviem, es maldījos pa to, sarunājos ar dažādiem cilvēkiem. Izrādījās, ka tai esot ļoti liela saistība ar dažāda veida mākslu, un sapnī man bija apziņa, ka es tur atradīšu darbu, vien atliek piedāvāt - un mani pieņems darbā [nezinu, kādā, bet vide bija ļoti patīkama, cilvēki draudzīgi, iespējamie darba piedāvājumi - ļoti daudzveidīgi].
Tad atkal notikumu norises vieta mainījās, es pēkšņi atrados naktsklubā. Dzīvē tādus neapmeklēju. Ienācu iekšā, cilvēku bija ļoti maz, bet mūzika skanēja. Pie kaut kāda galdiņa sēdēja sieviete, kas mani paaicināja ienākt un atpūsties. Es ieskatījos telefonā un pamanīju, ka laiks ir 14:50, līdz ar to sapratu, ka visu iepriekšējo dienu un nakti esmu pavadījusi, maldoties pa pilsētu un dažādām iestādēm. Pateicu sievietei, ka sen neesmu bijusi mājās un ka esmu nogurusi, tāpēc nepalikšu. Nedaudz dīvaini likās tas, ka runāt bija pagrūti, vārdi pār lūpām nāca nesakarīgi un dīvaini, bet beigu beigās savu sakāmo pateicu. Viss.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru