Beidzot atkal nosapņots ierakstīšanas vērts [un pat piedienīgs] sapnis! :D Pirmais fragments bija diezgan ikdienišķs, taču, tīri subjektīvu iemeslu dēļ, man tas šķita dīvains. Tātad - sapnī manam datoram bija kaut kas nelāgs atgadījies, bet tas nebija nekas traki nopietns. Tādēļ ieradās cilvēks, kas labi kontaktējas ar datoriem, atsķirībā no manis un manas ģimenes. Par brīnumu, ieradās meitene, par kuras eksistenci es jau zināju [iespējams, viņa par manu - arī], bet ar kuru personiski pazīstama neesmu. Dzīvē viņa arī daudz ko sajēdz par datoriem, tāpēc sapnī es uzticējos viņai. Piesēdās pie datora, sāka kaut ko tur ņemties un darīties. Es, protams, neko nesaprazdama, īpaši arī necentos sekot līdzi viņas darbībām. Taču ik pa laikam ar acs kaktiņu pamanīju un nez kā sapratu, ka viņa ne tikai dara to, kas viņai palūgts, bet arī viltīgi spiego kaut kādu informāciju no mana datora. Īsti nesapratu, kādu tieši, bet kaut kā man pielēca, ka ik pa brīdim viņa izdabū no mana datora to, ko viņai nevajag redzēt. Nezinu, ko un kā, un kāpēc. Laikam jau arī nekas traks tur nebija, jo viņa tikai pablenza, bet neko baigi neteica. Pēcāk nez kādēļ viņa tīri labi sadraudzējās ar mani un manu ģimeni un sāka ne tikai labot datoru, bet...pat mācīt gatavot kaut kādu jaunu recepti. Uztaisīja mīklu kaut kādam pīrāgam un pateica, ka parādīs vienu labu metodi, kā uz šāda pīrāga virsmas var uzzīmēt vai uzrakstīt jebko. Uz tādas kā apaļas, lielas formiņas viņa salēja mīklu, nogaidīja, kad tā it kā sacietē, bet ne līdz galam. Un tad sāka ar pirkstiem veidot uz virsmas visādas līnijas un ķeburus. Beigās rezultāts bija diezgan skaists - it kā parasts pīrāgs, bet ar smalku zīmējumu pa virsu. Māte pamēģināja, viņai arī sanāca. Tad mēģināju arī es, bet kaut kas nogāja greizi, un man neizdevās. Vispār biju pat diezgan apmulsusi, tāpēc pat nezināju, kādu zīmējumu veidot, bet tomēr sāku kaut kā ķēpāties. Pēcāk izrādījās, ka mīkla jau bija sacietējusi un ka nekas neizdevās no maniem mēģinājumiem zīmēt. Pīrāgs pat pārdalījās uz dažām plānām daļām. Bet māte sāka mierināt mani, sakot, ka bez zīmējuma jau arī būs ēdams. :D
Citi fragmenti norisinājās jau vairs ne tik secīgi, bet kaut kā pat nedaudz haotiski. No nez kurienes gāju mājup, pa ceļam satiku vienu senu paziņu, kam bija pa ceļam ar mani [dzīvē tas cilvēks tiešām dzīvo netālu no manis]. Tad, ejot garām vienai dzīvokļu mājai, es pamanīju, ka kāda 1.stāva dzīvokļa durvis ir vaļā, piegāju tuvāk paskatīties, jo tur dzīvoja mana draudzene D., kas patiesībā ar savu vīrieti dzīvo nebūt ne manā pilsētā. Bet sapnī es sapratu, ka abi pārvākušies uz manu pilsētu un ka tagad D. varēšu satikt bezmaz katru dienu. Par to biju ļoti priecīga. Pēcāk tuvojos savai mājvietai, bet kaut kā atkal jau uzzināju, ka tieši mājā, kurā mītu es, un tai tuvā apkārtnē ievācās dzīvot vēl 3 man svarīgas personas - kaut kādas 2 draudzenes un mans mīļotais cilvēks [protams, katrs atsevišķā dzīvoklī]. Starp citu, tas jau ir otrais sapnis pēdējā laikā, kad uzzinu, ka pavisam tuvu man sāk dzīvot kāds [nekonkrēts] cilvēks, ko ikdienā sapnī sāku apciemot ļoti bieži - tātad kāda svarīga persona, ar ko līdz šim nesanāca kontaktēties pārāk bieži attāluma dēļ. Zinu, ka apciemot draudzenes nebija grūti - uzreiz atradu pareizos dzīvokļus, gāju ciemos. Taču, kad man vajadzēja iet ciemos pie sava vīrieša, es piedzīvoju pārāk daudz stresa, jo nekādīgi neizdevās atrast viņa dzīvesvietu. Vispirms, protams, precīzi noskaidroju, kurp jādodas. Atradu meklēto dzīvokli, piezvanīju pie durvīm, bet tās man atvēra nebūt ne mans draugs. Durvīs stāvēja pavecāks vīrietis, pēc skata - dzērājs. Teicu, ka atnācu pie savējā, nosaucot savējā drauga vārdu un palūdzot, lai svešais vīrietis man viņu pasauc. Viņš pasauca, bet ieradās atkal cits cilvēks - kāds, ko pazīstu dzīvē, bet ļoti sen neesmu kontaktējusies; nekad arī nav bijusi baigā draudzība, vienkārši pazīstams cilvēks. Nez kādēļ viņš stādījās priekšā ar citu vārdu, es kaut ko atteicu, paspiedu roku un tad piebildu, ka viņu jau taču pazīstu, bet tikai ar citu vārdu [un nosaucu viņa īsto vārdu un uzvārdu]. Saprazdama, ka meklējamo cilvēku neizdevās atrast, gāju meklēt citu dzīvokli. Pirms tam gribēju viņu sazvanīt, bet telefons niķojās, bija grūti pat uzsākt zvanu. Kaut kā tā tas viss aptuveni arī beidzās - ar stresu un meklēšanu.
Citi fragmenti norisinājās jau vairs ne tik secīgi, bet kaut kā pat nedaudz haotiski. No nez kurienes gāju mājup, pa ceļam satiku vienu senu paziņu, kam bija pa ceļam ar mani [dzīvē tas cilvēks tiešām dzīvo netālu no manis]. Tad, ejot garām vienai dzīvokļu mājai, es pamanīju, ka kāda 1.stāva dzīvokļa durvis ir vaļā, piegāju tuvāk paskatīties, jo tur dzīvoja mana draudzene D., kas patiesībā ar savu vīrieti dzīvo nebūt ne manā pilsētā. Bet sapnī es sapratu, ka abi pārvākušies uz manu pilsētu un ka tagad D. varēšu satikt bezmaz katru dienu. Par to biju ļoti priecīga. Pēcāk tuvojos savai mājvietai, bet kaut kā atkal jau uzzināju, ka tieši mājā, kurā mītu es, un tai tuvā apkārtnē ievācās dzīvot vēl 3 man svarīgas personas - kaut kādas 2 draudzenes un mans mīļotais cilvēks [protams, katrs atsevišķā dzīvoklī]. Starp citu, tas jau ir otrais sapnis pēdējā laikā, kad uzzinu, ka pavisam tuvu man sāk dzīvot kāds [nekonkrēts] cilvēks, ko ikdienā sapnī sāku apciemot ļoti bieži - tātad kāda svarīga persona, ar ko līdz šim nesanāca kontaktēties pārāk bieži attāluma dēļ. Zinu, ka apciemot draudzenes nebija grūti - uzreiz atradu pareizos dzīvokļus, gāju ciemos. Taču, kad man vajadzēja iet ciemos pie sava vīrieša, es piedzīvoju pārāk daudz stresa, jo nekādīgi neizdevās atrast viņa dzīvesvietu. Vispirms, protams, precīzi noskaidroju, kurp jādodas. Atradu meklēto dzīvokli, piezvanīju pie durvīm, bet tās man atvēra nebūt ne mans draugs. Durvīs stāvēja pavecāks vīrietis, pēc skata - dzērājs. Teicu, ka atnācu pie savējā, nosaucot savējā drauga vārdu un palūdzot, lai svešais vīrietis man viņu pasauc. Viņš pasauca, bet ieradās atkal cits cilvēks - kāds, ko pazīstu dzīvē, bet ļoti sen neesmu kontaktējusies; nekad arī nav bijusi baigā draudzība, vienkārši pazīstams cilvēks. Nez kādēļ viņš stādījās priekšā ar citu vārdu, es kaut ko atteicu, paspiedu roku un tad piebildu, ka viņu jau taču pazīstu, bet tikai ar citu vārdu [un nosaucu viņa īsto vārdu un uzvārdu]. Saprazdama, ka meklējamo cilvēku neizdevās atrast, gāju meklēt citu dzīvokli. Pirms tam gribēju viņu sazvanīt, bet telefons niķojās, bija grūti pat uzsākt zvanu. Kaut kā tā tas viss aptuveni arī beidzās - ar stresu un meklēšanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru