Sapnis šonakt bija diezgan bagāts ar dažādām izjūtām. Kādā no tā fragmentiem es vizinājos karuselī ar kādu draudzeni, tas bija ļoti straujš, var pat teikt - ekstrēms karuselis, pilnīgi elpa sitās ciet. Un sapnī es atļāvos sajūsmā spiegt, jo man ļoti patika. Ātrums, lidojošas izjūtas, adrenalīns.
Nākamais sapņa fragments gan nebija no patīkamākajiem. Ar citu draudzeni pastaigājos ārā, bet mums regulāri mēģināja uzbrukt kaķi...vien tie nebija normālie, ierastie kaķi, bet tādi, kuriem bija savādi, ļoti gari zobi, kuri nez kāpēc sapnī nozīmēja to, ka tie ir kaķi ar suņa zobiem. Var teikt, kaķi, kuros bija apslēpta suņu būtība. Un, tā kā es suņus, maigi izsakoties, ne pārāk mīlu, tad nu visu sapni mani pavadīja panika. Vienu brīdi pastaigas laikā pat sāku iet atmuguriski, lai neviens kaķis nepiezagtos no aizmugures. Taču tad viens tomēr atkal uzradās, un draudzene iespēra viņam ar kāju tā pamatīgāk, viņš uzreiz nomierinājās. Mani pārņēma divējādas izjūtas - no vienas puses, bija atvieglojums, jo tas suņveidīgais radījums izskatījās pat beigts, bet, no otras puses, pārņēma žēlums, jo suņa būtība bija tomēr iesprostota kaķīša ķermenī. Un vardarbību pret dzīvniekiem es vispār neatbalstu, it īpaši pret kaķiem. Pajautāju draudzenei, vai kaķis palika dzīvs. Viņa atbildēja, ka jā. Tad pamanīju, ka viņš atver acis un bezspēcīgi, nedaudz īgni skatās uz mums. Tāds, lūk, nepatīkams moments saistībā ar visādi citādi visnotaļ mīļiem radījumiem.
P.S. Nesaistībā ar sapņiem - šodien ar abām kavām skatījos sev uz martu apļa izklājumu. Vecā kava kā vienu no vairākiem jaunumiem rādīja zobenu sešinieku, kas, kā zināms, var nozīmēt ceļojumu, bet jaunā kava draudzības laukumā norādīja uz Kaujas ratiem, kas var arī simbolizēt ceļu. Dažas nojausmas man jau ir par iespējamo piepildīšanos. Atklāti sakot, jau gaidīju aptuveni tādas kārtis. Nu ko, vai nu es kaut kur izbraukšu, vai kāds apciemos mani. Citās jomās arī nemaz ne tik sliktas prognozes.
Nākamais sapņa fragments gan nebija no patīkamākajiem. Ar citu draudzeni pastaigājos ārā, bet mums regulāri mēģināja uzbrukt kaķi...vien tie nebija normālie, ierastie kaķi, bet tādi, kuriem bija savādi, ļoti gari zobi, kuri nez kāpēc sapnī nozīmēja to, ka tie ir kaķi ar suņa zobiem. Var teikt, kaķi, kuros bija apslēpta suņu būtība. Un, tā kā es suņus, maigi izsakoties, ne pārāk mīlu, tad nu visu sapni mani pavadīja panika. Vienu brīdi pastaigas laikā pat sāku iet atmuguriski, lai neviens kaķis nepiezagtos no aizmugures. Taču tad viens tomēr atkal uzradās, un draudzene iespēra viņam ar kāju tā pamatīgāk, viņš uzreiz nomierinājās. Mani pārņēma divējādas izjūtas - no vienas puses, bija atvieglojums, jo tas suņveidīgais radījums izskatījās pat beigts, bet, no otras puses, pārņēma žēlums, jo suņa būtība bija tomēr iesprostota kaķīša ķermenī. Un vardarbību pret dzīvniekiem es vispār neatbalstu, it īpaši pret kaķiem. Pajautāju draudzenei, vai kaķis palika dzīvs. Viņa atbildēja, ka jā. Tad pamanīju, ka viņš atver acis un bezspēcīgi, nedaudz īgni skatās uz mums. Tāds, lūk, nepatīkams moments saistībā ar visādi citādi visnotaļ mīļiem radījumiem.
P.S. Nesaistībā ar sapņiem - šodien ar abām kavām skatījos sev uz martu apļa izklājumu. Vecā kava kā vienu no vairākiem jaunumiem rādīja zobenu sešinieku, kas, kā zināms, var nozīmēt ceļojumu, bet jaunā kava draudzības laukumā norādīja uz Kaujas ratiem, kas var arī simbolizēt ceļu. Dažas nojausmas man jau ir par iespējamo piepildīšanos. Atklāti sakot, jau gaidīju aptuveni tādas kārtis. Nu ko, vai nu es kaut kur izbraukšu, vai kāds apciemos mani. Citās jomās arī nemaz ne tik sliktas prognozes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru